Pāriet uz saturu

Austrālijas konstitūcija

Vikipēdijas lapa
Image

Austrālijas Konstitūcija ir Austrālijas Savienības pamatlikums, kas stājās spēkā 1901. gada 1. janvārī, izveidojot federālu valsti un apvienojot sešas līdzšinējās britu kolonijas vienotā politiskā sistēmā. Tā tika pieņemta kā daļa no Austrālijas Sadraudzības konstitucionālā akta, ko apstiprināja Lielbritānijas parlaments.

Konstitūcija nosaka Austrālijas kā federālas un parlamentāras demokrātijas ar konstitucionālu monarhiju pamatus. Valsts galva formāli ir Austrālijas monarhs, kuru valstī pārstāv ģenerālgubernators, savukārt izpildvara praksē tiek īstenota valdības un premjerministra vadībā. Konstitūcija nostiprina varas dalīšanas principu starp likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu.

Likumdevēja vara pieder divpalātu parlamentam, kas sastāv no Pārstāvju palātas un Senāta. Konstitūcija skaidri sadala pilnvaras starp federālo valdību un štatiem, nosakot federālās valdības kompetenci tādās jomās kā ārpolitika, aizsardzība, tirdzniecība un monetārā politika, vienlaikus saglabājot plašas autonomijas tiesības štatiem.

Atšķirībā no daudzām citām mūsdienu konstitūcijām Austrālijas Konstitūcijā sākotnēji netika ietverts plašs cilvēktiesību katalogs. Tomēr tajā ir noteiktas atsevišķas pamattiesības, piemēram, reliģijas brīvības aizsardzība un diskriminācijas aizliegums pēc štata piederības. Cilvēktiesību aizsardzība Austrālijā lielā mērā balstās uz tiesu praksi, parlamentāriem aktiem un Augstākās tiesas konstitucionālo interpretāciju.

Konstitūcijas grozīšana ir iespējama tikai ar referenduma palīdzību, kam nepieciešams gan balsotāju vairākums visā valstī, gan vairākuma atbalsts vismaz četros no sešiem štatiem. Šī sarežģītā procedūra ir nodrošinājusi konstitūcijas stabilitāti, taču vienlaikus ir padarījusi grozījumus reti sastopamus. Kopš 1901. gada tikai neliela daļa no ierosinātajiem grozījumiem ir tikuši pieņemti, padarot Austrālijas Konstitūciju par vienu no stabilākajiem federālajiem pamatlikumiem pasaulē.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]