Irānas karš (2026)

Irānas karš (2026)
Datums 2026. gada 28. februāris — 2026. gada 17. jūnijs (pamiera līɡums) Vieta Irāna, Izraēla, Persijas līcis, Tuvie Austrumi
Karotāji
Izraēla ASV	Irāna Hezbollah Hutieši Irākas Tautas mobilizācijas spēki	Tikai aizsardzības darbības: Azerbaidžāna Apvienotie Arābu Emirāti Apvienotā Karaliste Bahreina Francija Grieķija Jordānija Katara Kuveita Omāna Saūda Arābija Sīrija Turcija

2026. gada Irānas karš ir Irānas—Izraēlas kara turpinājums, kas atsākās 2026. gada 28. februārī ar ASV un Izraēlas gaisa triecieniem (angļu: Operation Epic Fury — “Episkās dusmas”) pa Irānas pilsētām. Atbildot uz to, Irāna veica gaisa uzbrukumus Izraēlai, kā arī ASV un citu NATO valstu militārajiem objektiem AAE, Bahreinā, Katarā un Kuveitā, Azerbaidžānā, Jordānijā, Kiprā, Omānā, Saūda Arābijā un Sīrijā.

Priekšvēsture

ASV karakuģi Arābijas jūrā pirms uzbrukuma sākuma 2026. gada 6. februārī

2025. gada jūnijā ASV un Izraēla veica triecienus pa Irānas kodolprogrammas objektiem, pēc 12 dienām karojošās puses noslēdza pamiera vienošanos. 2026. gada februārī ASV un Irāna atsāka sarunas Ženēvā par kodolieroču programmas apturēšanu. Pēdējās sarunas starp Vašingtonu un Teherānu par Irānas kodolprogrammu notika 7. februārī Omānā. Pēc sarunām Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči paziņoja, ka Islāma republika negrasās atteikties no urāna bagātināšanas miermīlīgiem nolūkiem un neapturēs tās ballistisko raķešu programmu, uzsverot, ka tas ir aizsardzības jautājums. ASV uz Persijas līci nosūtīja vairākus aviācijas bāzes kuģus un papildu militāros spēkus.

Norise

28. februāra uzbrukums no ASV karakuģiem

Gaisa triecienu vietas Irānā un Tuvo Austrumu valstīs pirmajās kara dienās.

Donalds Tramps savā Palmbīčas rezidencē 28. februārī

28. februāra rītā amerikāņu kara lidmašīnas pacēlās no ASV karabāzēm Tuvo Austrumu reģionā un lidmašīnu bāzes kuģiem. Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka Izraēla un ASV ir sākušas militāru operāciju. Izraēlas raķete trāpīja meiteņu skolai pie Irānas militārās bāzes Mīnābas pilsētā Hormozgānas ostānā, kur nogalināja vismaz 63 cilvēkus, vēl vairāk nekā 90 ievainoja. Izraēlas amatpersonas paziņoja, ka triecieni bijuši vērsti arī pret Irānas līderiem, tai skaitā ājatollu Hāmenejī, prezidentu Masudu Pezeškiānu un citiem. Irāna veica atbildes triecienus pa ASV militārajām bāzēm AAE, Bahreinas, Kataras un Kuveitas teritorijā, notriektās raķetes atlūzas nokrita Abū Dabī rajonā, kur gāja bojā viens cilvēks. Izraēlas armija vēstīja, ka Irāna palaida raķetes arī uz Izraēlu.

Sestdienas vakarā kļuva zināms, ka ASV un Izraēlas triecienos viņa rezidencei Teherānā gājis bojā Irānas Augstākais vadītājs ājatolla Hāmenejī. Izraēlas armija izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka iznīcināti arī septiņi Irānas bruņoto spēku līderi.

Naktī uz svētdienu Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Kļuva zināms, ka nogalinātas vismaz 40 Irānas amatpersonas, tostarp Islāma revolūcijas sargu korpusa komandieris Muhammads Pakpūrs, Irānas armijas štāba priekšnieks Abdolrahims Musavi, aizsardzības ministrs Azizs Nasirzadehs un Hāmenejī padomnieks Ali Šamkhani. Irānas Sarkanā Pusmēness pārstāvji paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināts 201 cilvēks, bet vēl 747 ievainoti, triecieni skāra 24 no 31 Irānas provinces. Izraēlas ārkārtas dienesti ziņoja, ka Telavivā sagrauta daudzdzīvokļu ēka, nogalināta viena sieviete, bet 120 cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Irāna uz AAE palaida 137 raķetes un 209 dronus, bojā gāja vismaz viens cilvēks Abū Dabī, bet četri cilvēki guva ievainojumus Dubaijas lidostā. Irāna uz Kataru palaida 65 raķetes un 12 dronus, ievainojumus guva astoņi cilvēki. Irānas dronu apšaudēs cieta arī Omānas galvenā osta.

1. martā Izraēlas armija paziņoja, ka operācijas pirmajā triecienā vienas minūtes laikā iznīcinājusi 40 Irānas režīma komandierus un līderus. Irāna apstiprināja, ka Aizsardzības padomes sēdes laikā esot nogalināts policijas izlūkošanas nodaļas priekšnieks Golāmreza Rezāījāns un bijušais Irānas prezidents Mahmūds Ahmadīnežāds, vēlāk šo paziņojumu atsauca. Irānas varasiestādes paziņoja arī par pārejas vadības padomes izveidi, kas valsti vadīs līdz jauna augstākā līdera iecelšanai amatā. Tās sastāvā būs trīs cilvēki – valsts prezidents Masuds Pezeškiāns, Aizsardzības padomes loceklis Alīreza Arafī un Valsts tiesu varas vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī.

2. martā Izraēlas armija paziņoja, ka sākusi uzbrukumu Hizbullāh mērķiem visā Libānā. Libānas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos ir nogalināts vismaz 31 cilvēks, bet vēl 149 ievainoti. ASV armija informēja, ka pirmo 48 stundu laikā Irānā uzbrukusi vairāk nekā 1250 mērķiem, gaisa triecieni vērsti pret komandpunktiem, ballistisko raķešu palaišanas vietām, karakuģiem, zemūdenēm, kā arī pretkuģu raķešu baterijām. Naktī uz 3. martu notika Irānas dronu uzbrukums ASV vēstniecībai Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā. Irānas trieciendrons "Shahed" uzbruka britu Akrotiri militārajai bāzei Kiprā, radot nelielus postījumus. Irāna veica triecienus ASV Ali Al Salema aviobāzei Kuveitā, kā arī kuģiem Indijas okeānā, ka uzbrukumos izmantoja 15 spārnotās raķetes. Kuveita savējo apšaudes incidenta dēļ notrieca trīs ASV iznīcinātājus F-15 Eagle, kas atbalstīja operāciju "Epic Fury".

6. martā Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka ɡaisa triecienu vilnī ar 50 iznīcinātājiem Teherānas centrā iznīcināts pazemes komandcentrs, kuru kā ārkārtas patvertni esot izmantojušas augstākās Irānas režīma amatpersonas. Krievija turpināja snieɡt Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos. ASV aizsardzības ministrs Pīters Hegsets paziņoja, ka kopš kara sākuma ir iznīcināti vismaz 30 Irānas kara flotes kuģi. 7. martā Irāna paziņoja, ka ASV un Izraēlas triecienos nogalināti vismaz 1332 civiliedzīvotāji. Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns paziņoja, ka Irānas pagaidu vadības padome pieņēmusi lēmumu pārtraukt uzbrukumus kaimiņvalstīm. 8. martā kļuva zināms, ka Irānas Ekspertu asambleja par Irānas augstāko līderi izraudzījusi ājatollas Alī Hāmenejī dēlu Modžtabu Hāmenejī. 14. martā ASV ɡaisa spēki bombardēja Hārkas salas militāros objektus, neiznīcināt naftas eksporta infrastruktūru. 15. martā kļuva zināms, ka Irānu atbalstošie Irākas militārie grupējumi veica vairākus uzbrukumus ASV karabāzēm Jordānijā un Irākā, kā arī Irākas Kurdistānas reģionam.

17. marta rītā notika trīs dronu un četru raķešu uzbrukums ASV vēstniecībai Bagdādē, un vismaz viens drons nogāzās tās iekšienē. 17. martā Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka gaisa triecienos Izraēlas armijai izdevies likvidēt Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretāru Ali Laridžani un Irānas paramilitārās organizācijas "Basidž" vienības komandieri Golamrezu Suleimani.

Hormuza šauruma blokāde

Saskaņā 18. martā publicētajiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem, aptuveni 20 000 jūrnieku bija iesprostoti aptuveni 3200 kuģos uz rietumiem no Hormuza šauruma. Bet saskaņā ar dažādiem aģentūras AFP rīcībā esošiem datiem, kopš konflikta sākuma bija cietis vai par uzbrukuma mērķi kļuvis vismaz 21 kuģis.

Pamiers

Tramps draudēja, ka līdz 8. aprīļa plkst. 3 naktī (pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atvēršanai, bet pirms ultimāta termiņa beiɡām apstiprināja, ka ASV no Irānas saņēmušas 10 punktu priekšlikumu, kas uzskatāms par izpildāmu. Vēlāk ASV prezidents norādīja, ka uz galda esot 15 punktu darījums, no kuriem par lielāko daļu esot panākta vienošanās. Pamieru panāca ar Pakistānas un Ķīnas palīdzību.

11. aprīlī ASV un Irānas delegācijas ieradās Pakistānas galvaspilsētā Islāmābādā, lai uzsāktu sarunas par pastāvīgu konflikta noregulējumu. Izraēla turpināja bombardēt Libānu, apgalvojot, ka uz to neattiecas divu nedēļu pamiers. 16. aprīlī Izraēla un Libāna vienojās par desmit dienu pamieru. 17. aprīlī Irāna paziņoja par Hormuza šauruma atvēršanu uz pamiera laiku.

15. jūnijā Pakistāna paziņoja, ka ASV un Irāna panākušas vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā. Saprašanās memorands paredzēja pilnībā atvērt Hormuza jūras šaurumu un atcelt visas ASV sankcijas pret Irānu. 18. jūnijā kļuva zināms, ka Tramps parakstījis 14 punktu vienošanos ar Irānu par pamiera paɡarināšanu vēl uz 60 dienām, paredzot, ka ASV atcels ierobežojumus, lai Irāna varētu eksportēt naftu; tajā bija izklāstīti arī nosacījumi Hormuza šauruma atvēršanai. Līgumā bija norādīts, ka Irāna nepirks un neattīstīs kodolieročus, bet ASV apņēmās izveidot Irānas atjaunošanas fondu 300 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pamiera pārkāpumi

26. jūnijā Hormuza šaurumā konteinerkuģis netālu no Omānas krastiem cieta no Irānas bezpilota lidaparāta trieciena. ASV veica atbildes gaisa triecienus Irānas raķešu un bezpilota lidaparātu glabātuvēm, kā arī piekrastes radaru punktiem. 28. jūnijā ASV armija uzbruka Irānas militārajai novērošanas infrastruktūrai, sakaru sistēmām, pretgaisa aizsardzības punktiem, dronu glabātuvēm un mīnu likšanas spējām pēc vēl viena Irānas uzbrukuma kuģim tankkuģim "Kiku", kas ar Panamas karogu pārvadāja Kataras jēlnaftu. Atbildot uz ASV gaisa triecieniem, Irānas Revolucionārās gvardes korpuss veica bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumus ASV gaisa spēku bāzei Ali Al Salem Kuveitā un ASV 5. flotes štābam Bahreinā.

6. jūlijā ASV Finanšu ministrija atjaunoja sankcijas islāma republikas naftas eksportam, tajā pašā dienā Irāna atsāka uzbrukumus tankkuģiem Hormuza šaurumā. 8. jūlijā ASV raidīja aviācijas triecienus pa Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām, piekrastes novērošanas sistēmām un dronu palaišanas iekārtām Sirikas un Bandarabāsas ostās, Hārkas un Kešmas salās. Irānas Revolucionārā gvarde paziņoja, ka ir uzbrukusi 85 ASV militārajiem objektiem Katarā un Kuveitā. 9. jūlija rītā Irāna ziņoja, ka tā ar lielu skaitu dažādu dronu uzbrukusi ASV raķešu sistēmām "Patriot" Kuveitā, agrīnās brīdināšanas sistēmām Katarā un ASV degvielas uzglabāšanas objektiem Bahreinā. Jordānija ziņoja, ka pārtvertas astoņas irāņu raķetes. ASV militārie spēki ziņoja, ka 48 stundu laikā Irānā veica triecienus 170 mērķiem, bet Irānas valsts mediji ziņoja, ka ASV uzbrukušas Bušēras atomelektrostacijai. Irānas Veselības ministrija paziņoja, ka ASV divu dienu uzbrukumos gājuši bojā vismaz 14 cilvēki, bet vēl 78 ievainoti. 12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā, reaģējot uz Irānas uzbrukumu civilajam kuģim Hormuza šaurumā, savukārt Irāna atbildēja ar ɡaisa triecieniem Persijas līča valstīm un paziņoja par Hormuza šauruma slēgšanu.

Kara upuri

11. martā amerikāņu telekanāls CNN apkopoja bojāgājušo skaitu kopš kara sākumaː

• Irāna: nogalināti 1262 civiliedzīvotāji un 190 militārpersonas
• Libāna: nogalināti vismaz 570 cilvēki
• Irāka: nogalināti 18 šiītu militārā grupējuma "Irākas Tautas mobilizācijas spēki" locekļi, trīs Irānas kurdu kaujinieki un viens autonomā Kurdistānas apgabala drošības dienesta darbinieks
• Izraēla: nogalināti vismaz 12 cilvēki, Libānas dienvidos nogalināti divi Izraēlas karavīri
• Kuveita: nogalināti vismaz 12 cilvēki, tostarp seši ASV karavīri, divi Kuveitas karavīri un divi Kuveitas drošības dienestu darbinieki
• Apvienotie Arābu Emirāti: noɡalināti vismaz seši cilvēki, AAE, Pakistānas, Nepālas un Bangladešas pilsoņi
• Saūda Arābija: nogalināti divi cilvēki, viens ASV karavīrs Prinča Sultāna gaisa spēku bāzē
• Bahreina: noɡalināti divi cilvēki
• Omāna: noɡalināts viens Indijas pilsonis, naftas tankkuģa apkalpes loceklis

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irānas karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)